Kategorijas

Arhīvs

Apēst stresu?

Vai Tu mēdz ēst tad, kad esi stresā, esi noguris, bēdīgs? Varbūt tieši šajos brīžos ir lielāka vēlme pēc saldumiem? Varbūt Tu esi no tiem, kas savu stresu mēģina ”apēst”? Respektīvi, ēd tik daudz, kamēr jūties pārēdies.

To var klasificēt par emocionālo ēšanu – kad cenšamies savas emocijas apēst. Protams, apgalvot, ka emocionālā ēšana ir kaut slikts, būtu aplami, jo ēšana kā tāda nav tikai uzturvielu uzņemšana. Ēdiens un ēšana ir daļa no mūsu vēstures, kultūras, tas sniedz mums ne tikai vitamīnus, minerālvielas, bet arī garšu un emocijas. Ēdiena pagatavošana var būt kā socializēšanās, būšana kopā un parāda rūpes par sevi un citiem.

Bet emocionālā ēšana var kļūt par problēmu

  • ja tas ir vienīgais veids, kā mēs spējam nomierināties un slāpēt savas emocijas;
  • ja šis mierinājums īsti nelīdz;
  • ja Tu jūties vainīgs par to un katru reizi, kad apēd saldumus vai pārēdies, jūties slikti, un tas iedzen Tevi vēl lielākā stresā.

Runājot par nomierināšanās veidiem, par to, kā mazināt stresu, tos var iedalīt divās kategorijās.

Pozitīvie nomierināšanās veidi sevī iekļauj fiziskas aktivitātes (jebkāda veida), gulēšanu, zīmēšanu, lasīšanu, mājas kārtošanu, komunikāciju un laika pavadīšanu kopā ar draugiem un arī ēšanu. Ēdiens dabiski ir kā nomierināšanās veids, jo tas spēj sniegt emocijas. Citam tas var būt kūkas gabaliņš, citam karsta kafija.

Negatīvie nomierināšanās veidi sevī iekļauj narkotikas un pārmērīgu alkohola lietošanu. Interesanti, ka arī striktas diētas (līdz pat badošanās) var pieskaitīt šajā kategorijā, jo ēdiena aizliegšana mums rada negatīvas emocijas.

Bet tātad, ko darīt, lai mazinātu stresu un lai to nedarītu tikai ar ēdiena palīdzību?

  1. Atrodi vairākus veidus, kā mazināt stresu, nekoncentrējies tikai uz vienu. Tie var būt, piemēram: komunikācija (piezvani kādam draugam vai radiniekam, aizejiet kopā pusdienās vai vienkārši papļāpājiet pa telefonu), darbība (ej pastaigā, paskrien, minies ar velosipēdu, sakārto māju, vai vienkārši izraudājies), relaksācija (palasi grāmatu, noskaties seriālu, ieej karstā vannā, klausies mūziku), lutināšana (kapučīno, šokolādes cepumi u.c.).
  2. Pievērs uzmanību ēdienam, ko Tu ēd, kad esi stresā. Ja mēs ēdam, lai izvairītos no kādām emocijām un nepievēršam tam uzmanību, tad šī ēšana kļūst bezjēdzīga, tā mums nerada pozitīvas emocijas. Kad ēd, tad pievērs tam uzmanību – padomā, ko šis ēdiens Tev dos, kādas emocijas tas raisa. Izmanto visas savas maņas, lai šo ēdienu izbaudītu – pasmaržo to, izgaršo. Šādā veidā Tu arī mazināsi vainas sajūtu, kas visbiežāk rodas pēc ēšanas.
  3. Neizlaid maltītes. Ja mēs izlaižam ēdienreizi, tad tas veicina cukura līmeņa svārstības mūsu asinīs, un tas, savukārt, var padarīt stresa reakciju vēl sliktāku. Tā vietā centies paēst ik pēc 3-4 stundām, lai saglabātu cukura līmeni asinīs stabilu.
  4. Klausies mūziku. Mūzikai ir liela ietekme uz prātu un ķermeni, jo relaksējoša mūzika spēj samazināt pulsu, asinsspiedienu un samazināt arī stresa hormonu līmeni.
  5. Ievies sev pateicības kladīti. Katru vakaru uzraksti 3 lietas, par kurām esi pateicīgs un vienu pozitīvu lietu vai notikumu, kas šodien notika. Jau pēc nedēļas jutīsi labvēlīgu ietekmi uz savu pašsajūtu.

You Might Also Like


Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *